*/ ?>

Kas ir tekstila šķirošana?

Drēbēm ir vērtība, pat tad, ja tās ir izgājušas no modes. Kas neder vairs tev, derēs kādam citam.

Tekstils, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir tikpat bīstams piesārņojuma avots kā iepakojums un citi atkritumi. Tāpēc dodies uz sev tuvāko sarkano tekstila konteineru un dod savām drēbēm vēl vienu dzīvi.

*/ ?>

Kā šķirot tekstilu?

Aicinām šķirot visa veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu  – pieļaujams arī ar kādu nelielu defektu – mazu traipu vai nelielu caurumu. Galvenais nosacījums, lai tie nebūtu bijuši saskarsmē ar spēcīgām ķīmijām, piemēram, motoreļļām, sadzīves ķīmiju u.tml. Tāpat konteinerā nevajadzētu izmest mitru un pelējušu apģērbu, kā arī audumu atgriezumus. Tekstila šķirošanas konteinerā apģērbi jāievieto cieši aizsietā maisā.

*/ ?>

Kāds ir tālākais tekstila ceļš?

Savāktais tekstils tiek nogādāts uz šķirošanas centru, kur tas tiek sašķirots atbilstoši tālākās lietošanas veidam, sezonalitātei, materiālam, kvalitātei un citiem faktoriem. Pēc tam tiek meklētas iespējas tiem nonākt atkārtotā apritē, lai novērstu to nonākšanu sadzīves atkritumu poligonā. Kvalitatīvais apģērbs, apavi un mājas tekstils tiek novirzīts atkārtotai lietošanai dažādās pasaules valstīs. Tāpat sadarbojamies ar labdarības organizācijām Latvijā.

*/ ?>

Kur var šķirot tekstilu?

“Eco Baltia vide” kopā ar Latvijas Zaļo punktu un citiem partneriem turpina strādā pie tekstila šķirošanas sistēmas izveides Latvijas reģionos. Šobrīd iedzīvotājiem visā Latvijā pieejami jau vairāk nekā 348 “Eco Baltia vide” izvietotie tekstila šķirošanas konteineri, kuru atrašanās vietas pieejamas Latvijas Zaļā punkta interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē www.zalais.lv.

*/ ?>

Ja tekstilu nevar ievietot konteineros?

Audumu atgriezumus vai apģērbu ar caurumiem vai citiem bojājumiem var izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, pārveidot, pāršūt, izgatavojot ko jaunu. Nevajadzīgie tekstilizstrādājumi, piemēram, segas vai palagi, kas ir bojāti, var noderēt dzīvnieku patversmēs. Tekstilu, kas ir bijis saskarsmē ar spēcīgām ķīmijām, piemēram, motoreļļām un citām vielām, kā arī mitru un pelējušu apģērbu jāizmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā.

*/ ?>

Vai tekstila šķirošana samazina atkritumu kalnus?

Jā! Veicinot tekstilizstrādājumu apjoma samazināšanos poligonos, četru gadu laikā panākts, ka atkārtotā apritē ar “Eco Baltia vide” palīdzību otrreizējai lietošanai vai pārstrādē nonākušas 4676 tonnas tekstila. Četru gadu laikā panākts, ka poligonos nonākušo iedzīvotāju sašķiroto tekstilizstrādājumu apjoms samazinājies no 43% 2020.gadā līdz 3% šogad.

Cik daudz mēs šobrīd darām, lai pasauli padarītu tīrāku un labāku?

Konteineros atstātā tekstila

apjoms 2023. gadā

49 % sieviešu un bērnu apģērbs
12 % vīriešu apģērbs
9 % apavi

2023. gadā katrā

tekstila konteinerā vidēji tika atstāts vairāk nekā

9 tonnas tekstila

Ik sekundi

kādā atkritumu poligonā iebrauc kravas mašīna ar tekstila atkritumiem

Pasaulē

ik gadu saražo

100 miljardus tonnu tekstila

Latvijā ir izvietoti vairāk nekā 348

tekstila konteineri

Tos nodrošina vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu

Tekstila ražošanā izmanto aptuveni

3500 ķīmisku vielu

750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai
440 kā bīstamas videi
jaunumi
Šogad “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” tekstila konteineru skaits Latvijā sasniegs jau 348 vienības

Palielinoties sabiedrības izpratnei par atkritumu šķirošanu un pieprasījumam pēc tekstila dalītās vākšanas iespējām, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” šogad visā Latvijā izvietos papildu 78 konteinerus, tādējādi kopējam tekstila šķirošanas konteineru skaitam gada beigās sasniedzot 348. Lielākais jauno konteineru skaits šogad bijis Latgalē, kur papildus esošajiem konteineriem novadā uzstādīts 31 konteiners tekstila šķirošanai.

Pilns skapis ar “nav, ko vilkt mugurā”? Atmaskojam iekšējo krājēju

Apģērbam cilvēka dzīvē ir ne tikai funkcionāla, bet arī emocionāla nozīme. Sajūtu līmenī apģērbs pasargā no aukstuma, bet izjūtu līmenī kalpo kā līdzeklis garastāvokļa un identitātes paušanai, apliecina piederību noteiktai sabiedrības grupai, atbilstību sociālajām normām un katrā vidē pieņemtajai etiķetei. Ir apģērbi ar sentimentālu nozīmi, kuri simbolizē, piemēram, patīkamu notikumu (kāzu kleita) vai mīļu cilvēku (vecmāmiņas adītās zeķes). Šādi apģērbi palīdz saglabāt saikni ar pagātni un sniedz drošības izjūtu. Tomēr glabāt skapī vienu piemiņas lietu nav tas pats, kas krāt vēl un vēl, līdz skapja durvis vairs nevar aizvērt.

Aktīvākie tekstila šķirotāji – sievietes, personas ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem

Tekstilu tam paredzētā šķirošanas punktā, konteinerā vai veikalā pēdējā gada laikā nodevuši 54,3% Latvijas iedzīvotāju, liecina “Latvijas Zaļā punkta” pētījums,* kas veikts pētījuma “Brand Capital 2024” ietvaros sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu “Eco Baltia vide”. Lielākoties tekstilu šķiro sievietes (59%) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību (59%). Tāpat salīdzinoši biežāk tekstilu nodevušas mājsaimniecības, kurās ir viens vai divi cilvēki (56 %), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 2001 eiro mēnesī (13 %).

Ziedot vai nodot konteinerā? Tekstila nodošana konteinerā dāvā otro dzīvi 98% materiāla

Tekstila dalītā vākšana Latvijā ir salīdzinoši jauns šķirošanas veids, turklāt apģērbu, kas pašam kļuvis lieks, pastāv iespēja arī ziedot. Kad apnikušo mēteli nodot ziedošanai un kad – šķirošanas konteinerā, un vai turpat vieta atradīsies arī caurajām zeķēm? Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” norāda – šķirošanas konteineri ir efektīvākais risinājums, jo ļauj otrreizējā apritē nonākt gandrīz visam nodotajam materiālam: no pērn “Eco Baltia vide” konteineros nodotajām 1987 tonnām tekstila otra dzīve dota 98 % materiāla.

Visaktīvāk tekstilu iedzīvotāji šķiro pie tirdzniecības vietām

Lai mazinātu apģērba, apavu un mājas tekstila nonākšanu atkritumu poligonos, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” kopš 2019. gada Latvijā izvietojuši vairāk nekā 280 speciālus, sarkanas krāsas konteinerus tekstilizstrādājumu šķirošanai. No tiem aptuveni piektā daļa izvietoti pie tirdzniecības vietām.

Multimākslinieka Kašera padomi ilgtspējīgai un aktuālai rudens garderobei

Multimākslinieks Kašers (īstajā vārdā Kaspars Blūms-Blūmanis) uzskata, ka no stilīga apģērba līdz tekstila atkritumiem ir tikai viens solis un izskatīties stilīgi var, zinot vien pāris pamatnoteikumu un iegādājoties ilgtspējīgu apģērbu, kas kalpos ilgāk par vienu sezonu.

10 Latvijas pilsētās norisināsies tekstilizstrādājumu savākšanas akcija

No 27. septembra aicinām iesaistīties kampaņas “Stils–Tekstils” otrajā posmā un nodot liekos tekstilizstrādājumus savākšanas mašīnu izbraukumos, kas līdz oktobra beigām piestās pie “Rimi” veikaliem 10 Latvijas pilsētās – Siguldā, Madonā, Daugavpilī, Aizkrauklē, Liepājā, Ādažos, Saldū, Salaspilī, Rīgā un Mārupē.

Ar vienu kāju hop, ar otru kāju stop

Tekstila apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas līkloči. Ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz modes poligonu

Garderobes detokss

Garderobes detokss jeb stilistes Indras Salcevičas padomi, ko iesākt ar nevajadzīgo apģērbu

Tekstila dienas

Vairākos Rīgas daudzdzīvokļu namu kvartālos rīdzinieki varēs nodot tekstilu mobilajos punktos

Vides objekts “Stila aleja”

Aktualizējot problēmas tekstila atkritumu šķirošanā, Esplanādē tapis iespaidīgs vides objekts “Stila aleja”

Investīcijas

“Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļais punkts tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un attīstībā investējuši jau teju pus miljonu eiro

Aptauja

Iedzīvotāju skaits, kuri šķiro tekstilizstrādājumus, sasniedzis 33%

Paradumi

Iedzīvotāji vislabprātāk tekstila šķirošanas punktus izvēlas pie tirdzniecības vietām

Piesaki tekstila šķirošanas konteineru

Konteineru var pieteikt uzņēmumi, pašvaldības un namu apsaimniekotāji.

info@ecobaltiavide.lv zvani 8717